Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta. Pie plātņžauņu apakšklases pieder arī raju virskārta (Batoidea). Pasaulē ir vairāk kā 440 mūsdienās dzīvojošu haizivju sugu, kas iedalītas 8 kārtās, no tām 6 …

8. Haizivis Minimālais ātrums – 2,5 km/h. 9. Lai regulētu ūdens sāļumu, haizivju ķermenis var ražot īpašus līdzekļus. 10. Lai taupītu enerģiju, haizivs var izslēgt daļu smadzeņu. 11. Ūdens stabā plēsēju ādas zvīņas palīdz ātrāk kustēties. 12. …

2015年8月29日 · Haizivis – biedējoši milzu žokļi, caururbjošs skatiens un zobi asi kā žiletes. Haizivis mums asociējas ar plēsoņām, kas iedveš bailes un ik gadu nogalina tūkstošiem cilvēku. Taču šie fascinējošie jūras iemītnieki ir unikāli savā daudzveidībā un uzvedībā.

Baru, kurā visbiežāk ir līdz 6 haizivīm, vada dominantā haizivs, bet pārējās tai pakļaujas. Dominance ir atkarīga no īpatņa izmēra, dzimuma un dzīves vietas. Lielākās haizivis dominē pār mazākajām, mātītes dominē pār tēviņiem un vietējās haizivis dominē pār

Haizivis ir dzīvnieki, kas ir daļa no tā pati dzeloņstieņu un himēru grupa, un, tā kā tās ir zivis, tām ir dažas ļoti pārsteidzošas šīs dzīvnieku grupas īpašības. Zemāk ir daži no šiem haizivīm novērotajiem raksturlielumiem:

Haizivis un rajas ir skrimšļzivis – to skelets veidots no skrimšļa, nevis kauliem kā citām zivīm. Pasaules okeānus apdzīvo vismaz 400 sugas haizivju, lielākā no tām ir vaļhaizivs, kas pieaugusi ir pasažieru autobusa garumā, un mazākā - pundurhaizivs, kas ietilpst cilvēka plaukstā.

Lielākās haizivis ir vaļhaizivis (Vidēji 9,7 metri), tās ir arī lielākās zivis pasaulē. 7. Haizivis ir spējīgas dzīvot gan okeānos, gan saldūdeņos.

Haizivis dzīvo visos sāļajos jūras ūdeņos visā pasaulē; gan ziemeļos, gan dienvidos. Tomēr lielākajai daļai haizivju patīk siltie tropu ūdeņi. Bet ir daži izņēmumi, kā vēršhaizivs (Carcharhinus leucas) un upju haizivs (Glyphis), kas spēj peldēt gan sāļajos jūras ūdeņos, gan saldūdeņos .

2023年6月1日 · Noslēgumā jāsaka, ka Vidusjūras haizivis ir aizraujošas un daudzveidīgas sugas, kurām ir izšķiroša nozīme jūras ekosistēmu veselībā. Zinot vairāk par viņu bioloģiju, uzvedību un graujot mītus, kas tos ieskauj, mēs varam dot ieguldījumu to saglabāšanā un nodrošināt to izdzīvošanu šajos majestātiskajos ūdeņos.

Haizivis ļoti reti var saslimt ar vēzi. Zinātnieki pēta haizivs skrimšļus, cerībā, ka izārstēs slimības.